Takuu

Nō Wikipedia Māori
Jump to: Papa aratohu, search
Ko Nukutoa, te kāinga nui o Takuu, i te tau 2000. Nā Hamish McDonald te whakaahua nei

Takuu (arā Tauu, Mortlock Islands rānei) he rōpū moutere itiiti, e noho taratahi ana i te moana ki te rāwhiti atu o Bougainville, Papua Nūkini.

Mātai matawhenua[edit | edit source]

Takuu

Ka noho whakarua atu a Takuu i Kieta, te tāone matua o Bougainville, e 250 kiromita pea te tawhiti. Ko te takoto o ngā moutere, pēnei i te porohita; tekau mā toru ngā moutere ki te taha rāwhiti, kotahi anō ki te taha uru-mā-raki. Ko te moutere o Takuu te moutere nui o te taha rāwhiti. Ka noho kē te nuinga o ngā tāngata ki tētahi moutere iti e tata ana ki Takuu, ko Nukutoa te ingoa. He tāpotupotu rawa atu te noho o ngā moutere, kotahi mita, e rua mita noa iho rānei te teitei i runga ake i te tai pari, me te aha, he raruraru kei te haere. Nā ngā mahi kikino a Ruaumoko, totohu haere ai ngā moutere; nā ngā mahi nanakia a Tama-nui-te-rā, ka hika haere te mahana o te ao, ā, ka mutu, he pāhekeheke te noho o ngā moutere nei, ka panuku haere te tai, he 20 henimita i te tau. Ki tā Ahorangi Richard Moyle nō Te Whare Wānanga o Tāmaki-makau-rau, he poto rawa atu te wā ka toe ki ngā iwi o Takuu. Nō te kōkiri haere o te tai, ka pau haere ngā kai o te whenua, ā, kāhore kau he oranga mō ngā iwi o Takuu. Kāore e taea te pēhea. Tēnā pea, mā ngā whānau nō Takuu e noho ana ki Papua Nūkini e manaaki ētahi o ō rātou whanaunga, engari, nō te mea e noho marara ana rātou, kāore e kore ka mate haere te noho tahi o ngā tāngata o Takuu (Wane 2005:10).

Ngā iwi o Takuu[edit | edit source]

E 600 pea ngā tāngata e noho ana i ngā moutere nei, he iwi whanaunga rātou ki ngā Māori, arā he iwi e ahu mai ana i ngā moutere o Te Moana-nui-a-Kiwa. He whanaunga tata ngā iwi o Takuu ki ngā iwi o Hāmoa, o Tokelau; e āhua tata ana hoki tō rātou reo ki te reo o Tokelau. Ko Takuu tētahi o moutere marara e noho ana ki waho o te tapatoru o Porinihia.

He tino kaha ngā iwi o Takuu ki te mau i tikanga a ō rātou tūpuna, ki te tiaki i ō rātou wāhi tapu. Hei ārai i ngā tikanga a iwi kē, i rāhuitia e rātou ngā moutere kia kore e ekea e te tauhou. E 25 ngā tau i mau pērā ai taua rāhui. Kāore e taea e te mihingare, e tauiwi hoki, te whakauru ki Takuu. E whā noa iho ngā kairangahau e āhai ana te noho ki reira mō te wā poto. Kātahi anō i hikitia ai taua rāhui, arā nō ngā tau rima kua hipa nei, nō te hokinga mai o ngā taitamariki o reira i ō rātou kura i te tuawhenua o Papua Nūkini.


Mai rā anō, mai rā anō, kua mau ngā tikanga a ngā tūpuna i ngā iwi o Takuu. He āhua tawhito o ngā whare o reira, e tū tata ana tētahi ki tētahi. Ko ngā kokonati ngā rākau anake o ngā moutere. Ka whakamahia te huarahi matua hei marae, hei wāhi mō ngā tikanga a te iwi. He tino whai tikanga ngā waiata o Takuu. Roa rawa ngā tau i tū mokemoke aua moutere nei. Me te aha anō, kei te waiatatia tonutia ngā tino waiata o mua, kei te kōrerotia tonutia ngā korero o mua, tae noa ki ngā kanikani o mua. He maha ngā waiata nō mua i te taenga mai o te Pākehā i te rautau 19. Ko te kaupapa o ēnei waiata ngā rerenga waka i waenganui i ngā moutere; ka pau i ngā iwi kia 30 ngā haora i te wiki ki te kanikani (Wane 2005). He maha hoki ngā waiata e whakanui ana i ngā hononga i waenganui o ngā iwi, ahakoa he hononga i ngā whānau ki te mahi, ahakoa he hononga ki ngā tūpuna, kia tau mai te atawhai, te manaaki o ngā tūpuna i ngā wā o te hiahiatanga.

Te Reo o Takuu[edit | edit source]

He reo Porinīhia te reo o ngā iwi o Takuu, arā he whanaunga taua reo ki te reo Māori. E ai ki ā ngā tohunga wetereo whakapapa i ngā reo, kei roto a Takuu i te rōpū 'Ellicean outlier'. Ko ētahi atu mema o taua rōpū ko ngā reo o Tuvalu, Nukuoro, Kapingamarangi, Nukuria, Nukumanu, Luangiua, Sikaiana me Pileni. Ko aua reo, arā ngā reo nō ngā moutere marara nei o Porinīhia, kei roto anō i te rōpū 'Ellicean'; ko ngā reo e kīa nei ko ngā reo 'Samoic', arā ngā reo o Hāmoa, o Tokelau he rōpū anō i roto i Ellicean. E ai te whakarārangitanga o mua, kei roto ēnei reo katoa i te rōpū 'Samoic Outlier' kē.

Takuu Hāmoa Tokelau Hawaii Rarotonga Māori
rangi /ɾani/ /laŋi/ /lani/ /ɾaŋi/ /ɾaŋi/
tokerau /tokoɾau/ /toʔelau/ /tokelau/ /koʔolau/ /tokeɾau/ /tokeɾau/
wahine /ffine/ /fafine/ /fafine/ /wahine/ /vaʔine/ /wahine/
whare /faɾe/ /fale/ /fale/ /hale/ /ʔaɾe/ /ɸaɾe/
matua /ma:tua/ /matua/ /makua/ /metua/ /matua/
whaea /tinna/, /tinna:/ /tina:/ /ma:tua/ /makuahine/ /ma:ma:/ /ɸaea/
matua, pāpā /tama/, /tamana/ /tama:/ /tama/, /tamana/ /makua ka:ne/ /metua/, /pa:pa:/ /matua/, /pa:pa:/

Ngā rauemi mahi kai[edit | edit source]

Ka ngaua te moutere o Nukutoa, Takuu, e te tai pari

He ruarua noa iho ngā rauemi mahi kai o Takuu; arā ko te ngaki taro tētahi, ko te hī ika tētahi. I ngā tau kua pahure ake nei, ka whakakinongia te whenua e te wai tai, ka uaua haere te ngaki taro, ā, he ruarua noa iho ngā wāhi pai hei whakatakotoranga mō ngā waka hī ika. Ka pau haere ngā kai, ā, kua puta ngā inoi o ngā iwi o Takuu ki Papua Nūkini ki te āwhina mai. Kotahi anō te kaipuke kawe taonga ki Takuu, ko te "Atoll Queen" tērā. I te 2001, kei te tapi haere te pūkaha o taua kaipuke mō ngā marama e ono; i taua wā, he nui rawa te hiakai me te takaonge o Takuu.

Nō ngā wiki whakatuwhera o 2006, anea kau ana ngā moutere i te āwhā, ā, ka kino haere anō te noho a te iwi. Ko te āhua nei, kei te ngaro haere a Takuu. Kāhore kau he ahumahi whai kiko, kāhore kau he moni mā te iwi. Pēhea rangona ai e te ao hurihuri nei ngā inoi o ēnei moutere itiiti nei. I te kore moni, kua whakarerea tētahi kaupapa ki te hanga i tētahi matatara hei aukati i ngā ngaru o tai (Wane 2005:12).

Ko te āhua nei, he aituā kei te haere mō ngā iwi Porinīhia o ngā moutere morehu itiiti nei.

Tirohia hoki[edit | edit source]

Hoto ki waho[edit | edit source]

  • I mua i te waipuke Ingenio, he puka maheni o te Whare Wānanga o Tāmaki-makau-rau (konae pdf, reo Pākehā)
  • Mortlock Islands Ngā rōpū moutere e rua e kīa nei ko ngā "Mortlock Islands" (reo Pākehā)

Tohutoro[edit | edit source]