Jump to content

Itāria

Nō Wikipedia Māori
Repubblica Italiana
Tūwehe Itāria
Pīwari o Itāria Tohu o Itāria
Pīwari Tohu
Ngaringari: Il Canto degli Italiani
(ka mōhiotia hokia hei Inno di Mameli)
Te Hīmene o ngā Itāriana
Itāria
Itāria

Template:Map caption

Tāone matua
(me te tāone nui)
Rōma
Reo whaimana Itāriano
Kāwanatanga
• Āhua Tūwehe pāremata
• Perehitini Sergio Mattarella
• Perehitini o te Kaunihera Minita Giorgia Meloni
Whakaūkanga  
• Kotahitanga 17 Poutū-te-rangi 1861 
• Tūwehe 2 Pipiri 1946 
Mema o te EU 25 Poutū-te-rangi 1957 (mema kaiū)
Rahi
• Katoa 301,318 km² (71)
116,346.5 sq mi 
• Wai (%) 2.4
Taupori
• 2017 tau tata 60 507 590 (23)
• October 2001 kautenui 57,110,144
• Kiato 200.8/km² (42)
507.9/sq mi
GDP (PPP) 2007 tau tata
• Katoa $1.888 tiriona [1] (8)
• Mā ia tangata $32,319 [2] (20)
GDP (tautapa) 2007 tau tata
• te katoa $2.067 tiriona[3] (7)
• mā ia tangata $35.386 [4] (21)
HDI  (2005) 0.941 (nui) (20)
Moni Euro (€) (EUR)
Wāhiwā Central European Time (UTC+1)
• Raumati (DST) Central European Summer Time (UTC+2)
Tohu ipurangi .it
Tohu waea +39

Ko Itāria, arā te Tūwehe Itāria (reo Itāria: la Repubblica Italiana), tētahi whenua ki te tonga o Ūropi, me ngā moutere e rua nunui rawa o te Moana Rōwhenua a Hihiri[1] me Hārinia[2]. E taipaina auautia a Itāria ko "Te Pūtu" nō te āhuatanga o tōna whenua āhua orite ki te momo hū nei.

Noho pātata ai a Itāria (mai te hauāuru, me te matawā) ki a Wīwī, Huiterangi, Ateria me Horowinia. E rua ngā tūroto ririki e takoto ana o roto o te kuiti Itāria, ko Hato Marino me te Poho o Pita, ā, kotahi tōna tūwaho ki Huiterangi. E toru ōna rohe matua: 1) te mea paparahi, mai ngā maunga Alpi o te raki ki te rārangi whaitikanga e hono ana i ngā tāone o La Spezia me Rimini, 2) te mea kuiti, e toro ake ana āhua 150km i te takutai Awherika, me 3) ngā moutere maha. 301,338km² tōna rahinga whenua, ā, 7,500 te roa o tōna takutai.

59.2 miriona ngā kirirarau Itāria, arā 196.9 tāngata ia km². Ahakoa ko te Itariano te reo whaimana ā-motu, he maha ngā reo tokoiti e whaimana hoki ai ki ētahi rohe, pērā i ngā reo Tiamana me Ladino ki te rohe o Tirolo ki te Tonga, me te reo Wīwī ki te rohe o Riu Aosta.

He tūwehe pāremata manapori a Itāria. He mema kaiū o te Kotahitanga o Ūropi (nō tōna hainatanga i te Tiriti o Rōma i te tau 1957), ā, he peke hoki o te G8 me te Rūnanga o Ūropi.

I ētahi wā o mua, he wāhi noho a te whenua o Itāria mō ngā momo iwi maha; ngā Etruki me ngā Romani hei tauira. Reira i tīmata ai te Whānauruatanga i ngā tau 1300, i te rohe o Toscana, tāoro ai ki ngā tōpito o Ūropi. Mai rā anō a tōna tāone matua, a Rōma, e tū ai hei pokapū o te Tūpori Hauāuru. Koia hoki te wāhi noho o te Hāhi Katorika.

Tāone nui

[takatā | takatā pūtake]

Nā ō rātou taupori i 2011

  1. Rōma
  2. Mirano
  3. Naples
  4. Torino
  5. Palermo
  6. Henoa
  7. Bologna
  8. Florence
  9. Bari
  10. Catania
  11. Venice
  12. Verona
  1. http://maoridictionary.co.nz/search?idiom=&phrase=&proverb=&loan=1&histLoanWords=1&keywords=sicily
  2. http://maoridictionary.co.nz/search?idiom=&phrase=&proverb=&loan=1&histLoanWords=1&keywords=sardinia