Marutūāhu

Nō Wikipedia Māori
Jump to navigation Jump to search
Ka kaumātua te tamaiti rā, ka oti ngā moko te tā, ka haere mai rāua ko tana taurekareka ki te rapu i tana matua.

Ko Marutūāhu te tupuna o Ngāti Maru me ērā atu anō o ngā iwi o Hauraki.

Kōrero mōna[edit | edit source]

E ai ki tā Hoani Nahe whakatakoto i ngā kōrero tuku iho o Hauraki, ko Marutūāhu te tama a Hotunui. Ka mea te tangata rā ki te haere ki Hauraki, ka kī atu ia ki tāna wahine e hapū rā, ‘E muri e whānau tō tamaiti, waiho te ingoa i a Marutūāhu, i tāku māra i tūāhu kau nei au, kāore nei i whakatōkia ki te kūmara. Ka haere nei au ki taku haere noa atu.’ Ka mea mai te wahine rā ki a Hotunui, ‘Ko whea tāu whenua ka haere nā?’
‘Ko Hauraki.’

Tōna ingoa[edit | edit source]

Nō muri, ka whānau te tamaiti a te wahine rā he tāne. Ka huaina te ingoa ko Marutūāhu, ko te ingoa a Hotunui i ako atu ai ki a ia.

Ka tupu te tamaiti rā, ka kaumātua, ka haere ki te tākaro rātou ko ngā tamariki. Ko te tākaro he niti, he tā pōtaka, he pīrori, ko ā te tamariki Māori ko āna tākaro. Ka rere te pōtaka a Marutūāhu, ka hae ētehi tamariki, ka mea, ‘Engari tā te pōriro nei rere rawa.’ Pērā tonu te mahi a te tamariki ki a Marutūāhu; ka whāinga a Marutūāhu ki te tamariki, ka mea mai anō ngā tamariki katoa ki a ia, ‘Pōriro, pōriro, kei whea tōu matua?’ Ka whakamā te tamaiti rā, ka hoki ki tana whaea, ka pātai atu, ‘E Tai, kei whea tōku matua?’ Ka mea atu te whaea, ‘Kei Hauraki.’ Ka mea atu te tamaiti rā, ‘Kei whea tērā wāhi?’ Ka mea mai te whaea, ‘Māu e titiro ki te putanga mai o te rā.’ Ka mōhio te tamaiti rā, waiho tonu i roto i te ngākau.

Ka rapu haere i tana matua[edit | edit source]

Ka kaumātua te tamaiti rā, ka oti ngā moko te tā, ka haere mai rāua ko tana taurekareka ki te rapu i tana matua. Ka tae ki tēnei pā, ka pātai atu, ‘Kāore rānei he heke i haere mai nei?’ Ka mea mai ngā tāngata o tēnā pā, ‘Kāore he heke hou, engari nō mua noa atu, ko te heke o Hotunui.’ Ka mea atu te tangata rā, ‘I ahu whakawhea?’ Ka meatia mai, ‘I ahu ki Hauraki.’

Ka haere tonu te tangata rā rāua ko tana taurekareka, tēnei pā, ka pātai anō te tangata rā, ‘Kāore rānei he heke i haere mai nei?’ Ka meatia mai, ‘Nō mua noa atu, ko te heke o Hotunui.’ Ka haere tonu te tangata rā. Puta rawa mai i Wharekawa, ka kite i te kūkupa, i te tūī, e mui ana ki te kohe. Ka piki te tangata rā ki te wero manu mā rāua ko te hoa i noho i raro. Ko te ingoa o te wāhi i taua rākau i piki nei a Marutūāhu ki te wero manu mā rāua ko tana taurekareka, ko Te Haumi. Ko te ingoa o te rākau i piki ai ia ko te kohekohe, e tupu mai nei anō tērā motu rākau, me te ingoa tūturu tonu, ā, tae ana mai ki tēnei rā.

Ana wāhine[edit | edit source]

Ko te ingoa o te wāhi i taua rākau i piki nei a Marutūāhu ki te wero manu mā rāua ko tana taurekareka, ko Te Haumi. Ko te ingoa o te rākau i piki ai ia ko te kohekohe.
Tērā ngā wāhine rā te haere mai rā, i haere mai ki te whawhati kiekie hei whāriki whare, tokorua, he tamāhine anake nā Ruahiore, nā te rangatira o tērā whenua katoa.

Ka haere mai ngā wāhine rā i te tahatai. Ko te motu rākau i a Marutūāhu mā nei i uta ake i ngā wāhine e haere nei. Ka rongo ake ngā wāhine rā i te tūī e ngoengoe ana i runga i te here wero manu a Marutūāhu rāua ko tana taurekareka. Ka mea ngā wāhine rā, ‘He tangata.’ Ka mea tētehi, ‘Nō whea hoki tēnā tangata? I hua ai ko tāua nei anake hoki ngā tāngata ka riro mai ki te haere.’ Ka wehi ngā wāhine rā, ka mea ‘He tangata kē noa atu!’ Kātahi ka peka atu ngā wāhine rā ki te titiro tangata. Ko te teina o ngā wāhine rā kua kite wawe i a Marutūāhu i runga i te rākau. Kāore a Marutūāhu i kite mai. Ka hoki atu te teina ki te tuakana, ka mea atu, ‘Tāua ka hoki. Kāore kau he tangata.’ Ka hoki ngā wāhine rā, ka tae ki te pā, ka kōrero te teina, ka mea, ‘Kāore, kāore, kāore o te tangata nei.’ Ka mea atu te tuakana, ‘E hoa, nāu i kī kāore he tangata.’ Ka mea mai te iwi rā ‘Kei whea tēnā tangata?’ Ka mea atu te wahine rā, ‘Kei raro ake nei.’ Ka mea mai te matua o ngā wāhine nei, ‘Tīkina, ngarea mai ki te kāinga.’ Ka haere tokorua anō ngā wāhine rā, ā, ka tae, ka kite mai te taurekareka a Marutūāhu i ngā wāhine rā e haere atu ana, ka karanga ake ki a Marutūāhu, ‘He tāngata e haere nei.’ Hohoro tonu te heke iho a Marutūāhu, kua tae ki raro, kāore hoki ana kākahu i a ia i runga i te rākau rā. Ka tae mai ngā wāhine rā, ka mea mai, ‘Hoake tātou ka haere ki te kāinga.’ Ka mea atu a Marutūāhu, ‘Hoatu.’ Ka haere ngā wāhine rā. Nō muri ka haere atu ngā tāngata rā. Ko ngā tāngata rā ki muri, ko ngā wāhine rā ki mua totohe haere ai ki a Marutūāhu. Ka mea te tuakana māna anō tērā tāne, ka mea te teina māna anō tāna tāne, nāna anō i kite. Ko ngā ingoa ēnei o ngā wāhine nei, ko Paremoehau te ingoa o te tuakana, ko Hineurunga te ingoa o te teina. Ka haere atu a Marutūāhu mā, ka tae ki Te Tarata, ka waiho te heru me te takawai hinu i roto i te puta kōhatu, tōna ingoa tō tērā kōhatu i waiho ai te heru me te hinu o Marutūāhu, ko Te Ana Kōtaha. Rite tonu te āhua hei waihotanga mō tētahi mea tūturu tonu, pai tonu, ā, tae ana mai ki tēnei rā. Haere tonu, ka tae ki te pā, ko te ingoa o tērā pā ko Pūanoano. I te pō, ka haere te tangata rā ki te horoi i a ia, ki te uku. Ka mutu te mahi raweke a te tawhiti rā i a ia, tia rawa ki te raukura, ki tō te Māori karauna, hoki tonu mai anō i te pō. Ka ao te rā, ka titiro te iwi rā ki te tangata nei, ka mea te iwi rā, ‘He rangatira te tangata nei mei te āhua’. Ka pātai atu te tangata rā, ‘Ko whea te ingoa o tēnei moana e hora mai i waho nei, puta noa ki roto, puta noa ki waho, arā tōna ingoa nui katoa?’ Ka mea mai ngā tāngata whenua ‘Ko Hauraki tōna ingoa nui, ko Tīkapa te moana e hora mai nā.’ Kātahi ka mōhio te tangata rā kei reira tana matua a Hotunui inā hoki ko Hauraki tēnei. Kātahi ka pātai te tangata rā, ‘Kāore rānei he heke nei?’ Ka mea mai te iwi rā, ‘Nō wai koia?’ Ka mea atu te tangata rā, ‘Anō rā, he pātai noa atu anō.’ Ka mea mai anō te iwi rā, ‘Kotahi anō rā te heke e noho nei nō mua noa atu, ko te heke o Hotunui.’ Kātahi ka mōhio te tangata nei kei reira tana matua.

Ka kitea te matua[edit | edit source]

Ka haere a Marutūāhu kia kite i tana matua i a Hotunui. I Whakatīwai a Hotunui e noho ana. Ka tae, ka peke a Marutūāhu mā runga i te huahua o te pā, kāore i tomo mā raro, he tapu nōna. Haere tonu, noho rawa atu i te whare o Hotunui. Kāore a Hotunui i mōhio ko tana tamaiti tēnā. Noho tonu.

Ka maoa te kai, ka kawea mai ētehi mā Marutūāhu mā, ko ētehi mā te tangata whenua anō. Kāore a Marutūāhu i haere ki te kai, tatari tonu kia haere a Hotunui ki te kai. Kātahi ia ka haere atu ki te taha o Hotunui noho ai. Ka tatari a Marutūāhu kia totoro a Hotunui ki te kai. Nō te toronga o te ringa o Hotunui, kātahi ka toro atu te ringa a Marutūāhu mā runga i te ringa o Hotunui. Kātahi ka riri a Hotunui mō te kai ka nā-rungatia i tana ringa; he tapu hoki nō tana ringa. Kātahi ka mea atu a Marutūāhu, ‘Nāu nā anō hoki.’ Kātahi ka mōhio te kaumātua rā ko tā rāua tamaiti pea ko te tamaahine a Māhanga. Ka noho rāua roa rawa, ka pātai atu a Hotunui ki a Marutūāhu, ‘Ko wai tō ingoa?’ Ka mea mai a Marutūāhu, ‘Kāore koia koe i mea atu ki tō wahine, e muri e whānau tō tamaiti me waiho i tō māra i tūāhu kau nā koe?’ Ka mea atu te kaumātua rā, ‘I pēnā atu anō.’ Kātahi ka mōhio te kaumātua rā, ko tana tama te tangata rā, ko Marutūāhu te ingoa. Kātahi ka tangi te tangata rā a Hotunui ki tana tamaiti ki a Marutūāhu, ā, pō noa. Kātahi ka ako a Hotu i ngā tāngata o tana pā kei puta ki waho, he pō tapu mō te ahunga o te tūāhu o tana tamaiti o Marutūāhu. He karakia te tūāhu. Mehemea kāore a Hotunui i haere mai i Kāwhia pēnei kāore anō a Marutūāhu e haere mai i Kāwhia. Pēnei ka kite anō a Hotunui i te whānau o Marutūāhu, ka karakiatia anō i te itinga ai o Marutūāhu. Ka moe a Marutūāhu i āna wāhine, i ngā tamaahine a Ruahiore, a te rangatira o Uri-o-Pou, o te iwi e noho ana i Wharekawa i tētehi taha o Hauraki, i a Paremoehau rāua ko Hineurunga, i ngā wāhine i kite nei i a Marutūāhu rāua ko tana taurekareka i a rāua i noho ki te wero manu mā rāua. Ka noho a Marutūāhu rātou ko āna wāhine ki Whakatīwai, ki te pā i noho ai a Hotunui. Ka pātai atu a Marutūāhu ki te matua, ka mea, ‘E Pā, e atawhai ana ōu rangatira ki a koe?’ Ka mea mai a Hotunui, ‘E tama, e kore e toe te paku iti ki taku ringaringa i tēnei iwi e noho nei au i roto i a rātou.’ Ka kōrerotia e Hotunui te kino katoa i mea ai a Uri-o-Pou ki a ia. Ka tupu te whakaaro i a Marutūāhu. Ka whakamātautau i te iwi nei, kia kitea ai te tika o ngā kōrero a tana matua i kōrero nei ki a ia. Ka ngarea atu e Marutūāhu he tangata hei tiki ngohi mā rātou i ngā kupenga a te tangata whenua. Kāore i homai he ngohi ki taua hunga i tonoa atu nei e Marutūāhu ki te tiki ngohi. Patua iho taua hunga e te hunga i te kupenga, whakataukī mai ana te iwi i te kupenga ki a Marutūāhu, ko te kupu tēnei: ‘He tikitiki nōu te harakeke i Ōtoi?’

Utu[edit | edit source]

Ka titiro a Marutūāhu, kātahi ka mea he tika ngā kōrero a tana matua. Kātahi ka whakahau i te heke o Hotunui kia tā i te kupenga mā rātou. He nui noa atu ngā kupenga i oti i a Marutūāhu mā te tā. Kātahi ka mahi i te ngohi. Kei Whakatīwai anō te whenua i mahia ai te ngohi e rātou. Te ingoa o te wāhi i tū ai tā rātou kupenga, ko Karihi Tangata. Nō muri nei i huaina ai tēnei ingoa e rātou ki taua wāhi, he kī pepeha nā rātou. (Mea ake tātou kite i te take o tā rātou kī pepeha.)

Ka mahia te ngohi hei hākari mā Marutūāhu ki a Uri-o-Pou, ki taua iwi e noho manene nei rātou ki reira. Tinitini noa iho te ngohi i mau i a Marutūāhu mā te hopu, otirā he ngohi aha tā te tokoouou hanga ki te mahi kai mā te iwi nui noa atu e noho nei i roto o Hauraki. Kātahi rātou ka mea, ‘E kore e tae mai te iwi nei ki te kai i tā tātou hākari, i te kore kai, arā i te tirohanga iti mai o tā tātou ngohi i mahi nei. Mā konei pea ka kore ai te iwi katoa e tae mai ki tā tātou karanga.’ Ka puta anō i a Marutūāhu te whakaaro. Ka mea ia, ‘Me mahi ki te rau rākau.’ Ko te ingoa o te rākau tēnei, ki ētehi iwi he pukapuka, ki ētahi he whārangi. Ka mahia ko te rau o taua rākau, nui atu i ā rātou ngohi i mahia i te tīmatanga. Te ngohi e rite ana ki te rau o tēnei rākau, he pātiki. Kātahi ka huia te rau rākau me te ngohi, teitei noa ake hoki, ki te titiro atu a te tangata he ngohi katoa. Kātahi ka hangā te whare, e waru kumi te roa o te whare, e rite ana 480 putu. Ka oti te whare rā te hanga, kātahi ka karangatia ngā tāngata kia haere mai ki te kai i te hākari a Marutūāhu. Ko te tino huihuinga mai o te iwi katoa o te whenua nei ki te kai i taua hākari. Ko ngā iwi i haere mai, ko Uri-o-Pou, ko Marama, ko Te Waitaha. Ka whaowhina te whare rā, kī tonu i te tangata. Ko te take o tēnei hākari he huna nā Marutūāhu i te iwi o te whenua nei, he takitaki hoki nāna i te mate o tana matua o Hotunui i a ia i whakataurekarekatia nei. Ka kotahi te rā o te hui ki roto i te whare i hanga ai mō rātou, i te pō kātahi ka hunā ngā tāngata katoa e Marutūāhu mā, ka patua, ka tahuna te whare me te hākari katoa ki te ahi, ka ngaro te iwi o te whenua, ka riro te whenua i a Marutūāhu, o Whakatīwai mai anō, a Rawaki ana mai. Ka rere ngā mōrehu o Uri-o-Pou, noho rawa atu i Hokianga i raro i [a] Ngā Puhi. Ko Maretea te rangatira ingoa nui o taua iwi i rere atu nei i te patunga. Ko ngā mea i mahue o taua patunga a Marutūāhu i waiho anō kia noho ana i taua whenua nei, engari i whakahekea iho te tupu, waiho iho hei tiaki mō te whenua, hei kaimahi kai, ā, tae ana mai ki tēnei rā te hekenga o tō rātou tupu.

Ko te tīmatanga tēnei o te hunanga a Marutūāhu i te tangata, o te rironga hoki o ngā whenua i a ia. Te ingoa o tēnei parekura ko Te Ika Pukapuka.

Tirohia hoki[edit | edit source]

Tohutoro[edit | edit source]

  • Hoani Nahe, tuhinga-ā-ringa, Auckland City Library, NZMSS 713: 25-34, (1860).