Jump to content

Reo Niuē

Nō Wikipedia Māori

Ko te reo Niuē (e vagahau Niuē) te reo māori o Niuē. E waru mano ngā kaikōrero māori. He reo Poronīhia te reo Niuē.

Kīanga
Fakaalofa lahi atu Kia ora
Malolō nākai a koe? Kei te pēhea koe?
Malolō a au. Kei te pai ahau.
Ē Āe
Nākai Kāo
Fakamolemole Tēnā koa
Fakaaue Ngā mihi
Koe kia Ka kite anō.

Pūnaha tātaki kupu[takatā | takatā pūtake]

16 ngā reta o te arapū Niuē. Ka whakaaturia ngā reta me ngā oro ki Te Arapū Oromotu Tāwāhi.

Arapū
Reta A E I O U F G H K L M N P T V S
Oro /a/ /e/ /i/ /o/ /u/ /f/ /ŋ/ /h/ /k/ /l/ /m/ /n/ /p/ /t/ /v/ /s/

Ka tuhia ngā oropuare roa ki ngā tohutō.

Oromotu[takatā | takatā pūtake]

Orokati
Ngutu Niho Takamuri Korokoro
Whakamutu p t k
Iho m n ŋ
Tiotio f v s h
Tata l
  • Ka whakahuatia te /t/ hei [s] i mua i ngā oropuare takamua. Engari, ka tuhia tonutia te <t>.
Oropuare
Takamua Takamuri
Tata i iː u uː
Waenga e eː o oː
Tuwhera a aː

Wetereo[takatā | takatā pūtake]

Tūkapi
Takitahi Takirua Takitini
Kiritūnei Kauawhi taua tautolu
Kaupare au maua mautolu
Kiritūnā koe mua mutolu
Kiritūrā ia laua lautolu
Hokinga (ai)
Tūkapi riro
Whānui Whaioranga
Whānui ha ma
Kiritūnei takitahi haaku maaku
Kiritūnā takitahi haau maau
Kiritūrā takitahi haana maana
  • I te nui o te wā, ka kīia ki muri i te tūingoa (kāore i mua).
Pūtohu
Pū tautuhi e
Pūnoa ha
Pūmoko a
  • Ka panoni te “e” ki te “he” i muri i ngā kupu: Ko te “i”, te “ke”, te “mai”, me te “e”.
  • Ka whakamahia te pūmoko pēnei me te reo Māori. Engari, ka kīia hoki mō ngā tūkapi i muri i te tūmahi.
  • Ka taea te tāpiri te “tau” ki muri, kia whakatakitinitia te tūingoa, e whai ake rā.
Tūwāhi
Mea Wāhi Hātepe
Tūkapi Tūkē
Whānui ē pehē
Tū nei hanei hinei nei
Tū rā hanā hinā
Hokinga haia ia pihia
  • Ka taea te tū mokemoke anake e ngā tūwāhi mō ngā mea. Kia kīia te “tēnei mea”, me kī te “e mena nei”.
Tūwāhi
luga runga
lalo raro
loko roto
fafo waho
mua mua
mui muri
tua tua
he vahāloto waenga
Pūhono
i i, kei, a, o Ka mukua i mua i te pū tautuhi.
ki ki Ka panoni ki te “ke” i mua i te pū tautuhi.
mai mai i
ha a, o Ka whakamahia mō ngā ingoa. Ka whakamahia te “i” mō ngā tūingoa.
mo mā, mō, me
ma e (hei kupukiri)
aki e whakamahi ana i
Whakarerekē mō mua
fia hia
tei tata
Whakarerekē mō muri
lahi rawa
mai mai
atu atu
age e whai ana i
hake ake
hifo iho
noa
agaia tonu
oti, katoa(toa) katoa
foki hoki
auloa tahi

Ko te “faka-” te kūmua pūtake.

Kūmuri
-nia -tia
-aga -tanga
Tūpātai
heigoa aha
hai wai
hea
fēfē pēhea
fiha hia
he aha ai
Wāmahi
kua kei te, e, i
ne i
ka ka
ke kia
Whakakore
nākai kāore, ehara
aua kaua
  • Ka whakakapi noa ēnei i te punga wāmahi.
Ētahi atu kīanga
ti ā
po rānei
kae engari
kaeke mehemea, ina
pete ahakoa
nō te mea
liga(liga) tērā pea