Jump to content

Reo Tokerau

Nō Wikipedia Māori

Ko te reo Tokerau (te gagana Tokelau) te reo māori o Tokerau. E whā mano ngā kaikōrero māori. He reo Poronīhia te reo Tokerau.

Kīanga
Mālō, nī Kia ora
E ā mai koe? Kei te pēhea koe?
Ko au, e lelei. Kei te pai ahau.
Io Āe
Hēai Kāo
Fakamolmole Mō taku hē
Tēnā koa
Fakafetai Ngā mihi
Tōfā Haere rā.
E noho rā.

Pūnaha tātaki kupu

[takatā | takatā pūtake]

15 ngā reta o te arapū Tokerau. Ka whakaaturia ngā reta me ngā oro ki Te Arapū Oromotu Tāwāhi.

Arapū
Reta A E I O U F G K L M N P H T V
Oro /a/ /e/ /i/ /o/ /u/ /hʷ/ /ŋ/ /k/ /l/ /m/ /n/ /p/ /h/ /t/ /v/

Ka tuhia ngā oropuare roa ki ngā tohutō.

Orokati
Ngutu Niho Takamuri Korokoro
Whakamutu p t k
Iho m n ŋ
Tiotio v h hʷ
Tata l
  • Ka whakahuatia te /h/ hei [hʲ] i mua i te /a/, i ngā oropuare takamuri hoki.
Oropuare
Takamua Takamuri
Tata i iː u uː
Waenga e eː o oː
Tuwhera a aː
Tūkapi
Takitahi Takirua Takitini
Whānui Mō mua Whānui Mō mua Whānui Mō mua
Kiritūnei Kauawhi kitāua kitā kitātou
Kaupare au, kita kimāua kimā kimātou
Kiritūnā koe koulua koutou
Kiritūrā ia kilāua kilā kilātou
Hokinga (ai) (ai) (ai)
Tūkapi riro
Whānui Kaupapa
Pū tautuhi Pūnoa
Takitahi Takitini Takitahi Takitini
Kiritūnei Kauawhi Takirua “A” ta tāua, ta tā a tāua, a tā ha tāua, ha tā ni a tāua, ni a tā a tāua, a tā
“O” to tāua, to tā o tāua, o tā ho tāua, ho tā ni o tāua, ni o tā o tāua, o tā
Takitini “A” ta tātou a tātou ha tātou ni a tātou a tātou
“O” to tātou o tātou ho tātou ni o tātou o tātou
Kaupare Takitahi “A” taku, tata aku, ata haku, hata ni aku, ni ata a aku, a kita
“O” toku, tota oku, ota hoku, hota ni oku, ni ota o oku, o kita
Takirua “A” ta māua, ta mā a māua, a mā ha māua, ha mā ni a māua, ni a mā a māua, a mā
“O” to māua, to mā o māua, o mā ho māua, ho mā ni o māua, ni o mā o māua, o mā
Takitini “A” ta mātou a mātou ha mātou ni a mātou a mātou
“O” to mātou o mātou ho mātou ni o mātou o mātou
Kiritūnā Takitahi “A” tau au hau ni au a au
“O” ō ni ō o ou
Takirua “A” taulua aulua haulua ni aulua a koulua
“O” toulua oulua houlua ni oulua o koulua
Takitini “A” tautou autou hautou ni autou a koutou
“O” toutou outou houtou ni outou o koutou
Kiritūrā Takitahi “A” tana ana hana ni ana a ana
“O” tona ona hona ni ona o ona
Takirua “A” ta lāua, ta lā a lāua, a lā ha lāua, ha lā ni a lāua, ni a lā a lāua, a lā
“O” to lāua, to lā o lāua, o lā ho lāua, ho lā ni o lāua, ni o lā o lāua, o lā
Takitini “A” ta lātou a lātou ha lātou ni a lātou a lātou
“O” to lātou o lātou ho lātou ni o lātou o lātou
Pūtohu
Takitahi Takitini
Pū tautuhi Whānui te
Tētahi tētahi iētahi
Pūnoa Whānui he ni
Tētahi hētahi ni ētahi
Pūmoko ia
  • Ka whakamahia te pūmoko i mua i ngā ingoa anake (ehara mō ngā tūkapi).
Tūwāhi
Mea Wāhi Hātepe
Takitahi Takitini Tūkapi Tūkē
Whānui
Tū nei tēnei iēnei kinei nei vēnei
Tū nā tēnā iēnā kinā vēnā
Tū rā tēia iēia vēlā
  • Ka kīia ngā tūwāhi mō ngā mea ki muri i te tūingoa (kāore i mua).
Tūwāhi
luga runga
lalo raro
loto roto
fafo waho
mua mua
muli muri
tua tua
tafa te taha
te vā waenga
Pūhono
i i Ka panoni ki te “ia” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā ingoa tangata. Ka panoni ki te “iate” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā tūkapi.
ki ki Ka panoni ki te “kia” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā ingoa tangata. Ka panoni ki te “kiate” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā tūkapi.
mai mai i Ka whakamahia ki te “ia” mō ngā ingoa. Ka whakamahia ki te “iate” mō ngā tūkapi.
a, o a, o
ma me, hei
mā, mō mā, mō
pērā me
talu mai anō i, nā
Whakarerekē mō mua
fātoā inātatanei
fia hia
matuā katoa
tāi e tata ana ki
tamā āhua
toe anō, tonu
vave wawe
Whakarerekē mō muri
noa noa
lahi nui
lele rawa
mai mai
atu atu
ake ake
ifo iho
kātoa katoa
uma
pea tonu
foki hoki
lava rawa

Ko te “faka-” te kūmua pūtake.

Kūmuri
-a(gia) -tia
-ga -tanga
Tūpātai
ā aha
ai wai
fea hea
anafea inahea
āfea āhea
tēfea tēhea
iēfea ēhea
vēhea pēhea
fia hia
aiheā he aha ai
Wāmahi
e e (whānui)
na i, kua
nae i
koi kei te
ka
kua kua
Whakakore
kore, ehara Ka makaia i mua i ngā wāhi, e whakakorea ai.
hēki kāore
hēai kāore (he)
hē i ei
nahe, nā kaua
Ētahi atu kīanga
oi ā
pe rānei
ka(e) engari
ke kia
kāfai mehemea, ina
ko tēnā lā nō reira
auā, ona nō te mea
mahalo tērā pea