Reo Tokerau

Ko te reo Tokerau (te gagana Tokelau) te reo māori o Tokerau. E whā mano ngā kaikōrero māori. He reo Poronīhia te reo Tokerau.

Kīanga

Mālō, nī	Kia ora
E ā mai koe?	Kei te pēhea koe?
Ko au, e lelei.	Kei te pai ahau.
Io	Āe
Hēai	Kāo
Fakamolmole	Mō taku hē
	Tēnā koa
Fakafetai	Ngā mihi
Tōfā	Haere rā.
	E noho rā.

Pūnaha tātaki kupu

15 ngā reta o te arapū Tokerau. Ka whakaaturia ngā reta me ngā oro ki Te Arapū Oromotu Tāwāhi.

Arapū

Reta	A	E	I	O	U	F	G	K	L	M	N	P	H	T	V
Oro	/a/	/e/	/i/	/o/	/u/	/hʷ/	/ŋ/	/k/	/l/	/m/	/n/	/p/	/h/	/t/	/v/

Ka tuhia ngā oropuare roa ki ngā tohutō.

Oromotu

Orokati

	Ngutu	Niho	Takamuri	Korokoro
Whakamutu	p	t	k
Iho	m	n	ŋ
Tiotio	v			h hʷ
Tata		l

• Ka whakahuatia te /h/ hei [hʲ] i mua i te /a/, i ngā oropuare takamuri hoki.

Oropuare

	Takamua	Takamuri
Tata	i iː	u uː
Waenga	e eː	o oː
Tuwhera	a aː

Wetereo

Tūkapi

		Takitahi		Takirua		Takitini
		Whānui	Mō mua	Whānui	Mō mua	Whānui	Mō mua
Kiritūnei	Kauawhi			kitāua	kitā	kitātou
	Kaupare	au, kita	kō	kimāua	kimā	kimātou
Kiritūnā		koe	kē	koulua		koutou
Kiritūrā		ia		kilāua	kilā	kilātou
Hokinga		(ai)		(ai)		(ai)

Tūkapi riro

				Whānui				Kaupapa
				Pū tautuhi		Pūnoa
				Takitahi	Takitini	Takitahi	Takitini
Kiritūnei	Kauawhi	Takirua	“A”	ta tāua, ta tā	a tāua, a tā	ha tāua, ha tā	ni a tāua, ni a tā	a tāua, a tā
			“O”	to tāua, to tā	o tāua, o tā	ho tāua, ho tā	ni o tāua, ni o tā	o tāua, o tā
		Takitini	“A”	ta tātou	a tātou	ha tātou	ni a tātou	a tātou
			“O”	to tātou	o tātou	ho tātou	ni o tātou	o tātou
	Kaupare	Takitahi	“A”	taku, tata	aku, ata	haku, hata	ni aku, ni ata	a aku, a kita
			“O”	toku, tota	oku, ota	hoku, hota	ni oku, ni ota	o oku, o kita
		Takirua	“A”	ta māua, ta mā	a māua, a mā	ha māua, ha mā	ni a māua, ni a mā	a māua, a mā
			“O”	to māua, to mā	o māua, o mā	ho māua, ho mā	ni o māua, ni o mā	o māua, o mā
		Takitini	“A”	ta mātou	a mātou	ha mātou	ni a mātou	a mātou
			“O”	to mātou	o mātou	ho mātou	ni o mātou	o mātou
Kiritūnā		Takitahi	“A”	tau	au	hau	ni au	a au
			“O”	tō	ō	hō	ni ō	o ou
		Takirua	“A”	taulua	aulua	haulua	ni aulua	a koulua
			“O”	toulua	oulua	houlua	ni oulua	o koulua
		Takitini	“A”	tautou	autou	hautou	ni autou	a koutou
			“O”	toutou	outou	houtou	ni outou	o koutou
Kiritūrā		Takitahi	“A”	tana	ana	hana	ni ana	a ana
			“O”	tona	ona	hona	ni ona	o ona
		Takirua	“A”	ta lāua, ta lā	a lāua, a lā	ha lāua, ha lā	ni a lāua, ni a lā	a lāua, a lā
			“O”	to lāua, to lā	o lāua, o lā	ho lāua, ho lā	ni o lāua, ni o lā	o lāua, o lā
		Takitini	“A”	ta lātou	a lātou	ha lātou	ni a lātou	a lātou
			“O”	to lātou	o lātou	ho lātou	ni o lātou	o lātou

Pūtohu

		Takitahi	Takitini
Pū tautuhi	Whānui	te	nā
	Tētahi	tētahi	iētahi
Pūnoa	Whānui	he	ni
	Tētahi	hētahi	ni ētahi
Pūmoko		ia

• Ka whakamahia te pūmoko i mua i ngā ingoa anake (ehara mō ngā tūkapi).

Tūwāhi

	Mea		Wāhi		Hātepe
	Takitahi	Takitini	Tūkapi	Tūkē
Whānui	tē	iē	kō
Tū nei	tēnei	iēnei	kinei	nei	vēnei
Tū nā	tēnā	iēnā	kinā	nā	vēnā
Tū rā	tēia	iēia		lā	vēlā

• Ka kīia ngā tūwāhi mō ngā mea ki muri i te tūingoa (kāore i mua).

Tūwāhi

luga	runga
lalo	raro
loto	roto
fafo	waho
mua	mua
muli	muri
tua	tua
tafa	te taha
te vā	waenga

Pūhono

i	i	Ka panoni ki te “ia” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā ingoa tangata. Ka panoni ki te “iate” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā tūkapi.
ki	ki	Ka panoni ki te “kia” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā ingoa tangata. Ka panoni ki te “kiate” i te wā, ka whakamahia ai mō ngā tūkapi.
mai	mai i	Ka whakamahia ki te “ia” mō ngā ingoa. Ka whakamahia ki te “iate” mō ngā tūkapi.
a, o	a, o
ma	me, hei
mā, mō	mā, mō
vē	pērā me
talu	mai anō i, nā

Whakarerekē mō mua

fātoā	inātatanei
fia	hia
matuā	katoa
tāi	e tata ana ki
tamā	āhua
toe	anō, tonu
vave	wawe

Whakarerekē mō muri

noa	noa
lahi	nui
lele	rawa
mai	mai
atu	atu
ake	ake
ifo	iho
kātoa	katoa
uma
pea	tonu
foki	hoki
lava	rawa

Ko te “faka-” te kūmua pūtake.

Kūmuri

-a(gia)	-tia
-ga	-tanga

Tūpātai

ā	aha
ai	wai
fea	hea
anafea	inahea
āfea	āhea
tēfea	tēhea
iēfea	ēhea
vēhea	pēhea
fia	hia
aiheā	he aha ai

Wāmahi

e	e (whānui)
na	i, kua
nae	i
koi	kei te
kā	ka
kua	kua

Whakakore

hē	kore, ehara	Ka makaia i mua i ngā wāhi, e whakakorea ai.
hēki	kāore
hēai	kāore (he)
hē i ei
nahe, nā	kaua

Ētahi atu kīanga

oi	ā
pe	rānei
ka(e)	engari
ke	kia
kāfai	mehemea, ina
ko tēnā lā	nō reira
auā, ona	nō te mea
mahalo	tērā pea