Tōtara

Tōtara
Conservation status
	Least Concern
Scientific classification
Mātāmuatanga:	Plantae
Wehewehenga:	Pinophyta
Pūtoi:	Pinopsida
Pūtoi:	Pinales
Whānau:	Podocarpaceae
Puninga:	Podocarpus
Momo:	P. totara
Binomial name
	Podocarpus totara; G.Benn. ex D.Don

He mātotoru, he rarai te kiri o te Tōtara

Ko te tōtara he rākau whakakake o Aotearoa. He tino rākau tēnei nō te Wao-a-Tāne, mō te hanga whare, hanga waka, mō ngā whakairo. He mātotoru, he rarai te kiri, he whāiti, he koikoi ngā rau, he pūwhero a taikākā. Ko te ingoa pūtaiao ko Podocarpus totara.^[1]

Ka mōhiohia te ingoa "tōtara" waenga i ngā tāngata Ao-o-Kiwa mō tētahi momo ika me te kiri kōtaratara (ingoa pūtaiao: Diodon hystrix) noho i ngā moana pārūrū. Hoi anō, kaore tērā ika e noho i te waimoana Aotearoa. Nō reira, i ingoatia tēnei tipu mā te maumahara ki tērā ika ritea mai te kitenga o tona raurau koikoi.^[2]

Tirohia hoki

Tōtara kōtukutuku

Ngā rohutoro

↑ Podocarpus totara L. Plants of the World Online. 2024.
↑ R. A. Benton (2010). "Tōtara^{[dead link]}". Te Māra Reo. Benton Family Trust.

New Zealand Plant Conservation Network, URL:Podocarpus totara. He mea kite i te 6 o ngā rā o Pipiri, 2007.
Metcalf, Laurie, 2002. A Photographic Guide to Trees of New Zealand. Tāmaki-makau-rau: New Holland.
Salmon, J.T., 1986. The Native Trees of New Zealand. Te Whanga-nui-a-Tara: Heinneman Reed.

Ngā Rākau o Aotearoa

Rākau whakaruruhau:	Hīnau • Horoeka • Horoeka (taratara) • Houhere • Houhere ongaonga • Houhi puruhi • Kaikōmako • Kāmahi • Kānuka • Kaponga • Karaka • Maire rauriki • Maire rōroro • Maire taiki • Maire tawake • Mamaku • Mangeao • Parapara • Puahou • Pōhutukawa • Pūriri • Raukawa • Tarata • Tawāpou • Tāwari • Tāwhiri • Tītoki • Tōwai • Whekī • Whekī ponga
Rākau whakakake:	Hututāwhai • Kahikatea • Kauri • Kawaka • Maire raunui • Manoao • Mataī • Miro • Pāhautea • Rātā (Te Ika-a-Māui) • Rātā (Te Wai-pounamu) • Rewarewa • Rimu • Tānekaha • Taraire • Tawa • Tāwhai • Tāwhai maunga • Tāwhai pango • Tāwhai raunui • Tōtara • Tōtara kōtukutuku
Rākau whakauru:	Akeake • Aute • Houpara • Inanga (rākau) • Kāpuka • Kohekohe • Kōtukutuku • Kōwhai raunui • Kōwhai rauriki • Māhoe • Māhoe wao • Mānuka • Māmāngi • Mānawa • Neinei • Ngaio • Nīkau • Pāpāuma • Patē • Porokaiwhiri • Pukanui • Putaputawētā • Tī • Wharekohu • Whau
Aka:	Aka kiore • Aka kura • Aka torotoro • Akatea • Kareao • Kiekie • Kūmara • Mangemange • Māwhai • Pāpāuma • Rātā (Te Ika a Māui) • Rātā (Te Wai Pounamu)
Mauwha:	Aute tāranga • Hangehange • Horopito • Karamū • Kawakawa • Kōkomuka tāranga • Korokio tāranga • Koromiko • Kōwhai ngutukākā • Kūmarahou • Māhoe raumātotoru • Maire hau • Mākaka • Matuku roimata • Mingimingi • Monoao • Poroporo • Ramarama • Rangiora • Raukūmara • Tarakupenga • Tauhinu korokio • Tūpare • Tūrepo • Tutu • Tutu papa • Whakataka
Otaota:	Hīoi • Horokaka • Hue • Koru • Pārerarera • Pātōtara • Pirikahu • Piripiri • Pūhā pororua • Pūhā tiotio • Rauhuia • Remuremu • Remuroa • Runa • Taramea • Tūkōrehu • Tutukiwi • Uwhi • Waewae koukou • Waiū o kahukura
Otaota hāwere:	Kahakaha • Peka ā-waka • Petako pāraharaha • Pirinoa • Raupeka • Tāpia • Whiri o raukatauri • Winika
Whara:	Harakeke • Kahakaha • Kōwharawhara • Kuta • Māika • Oioi • Pātītī • Pīngao • Raupō • Raupō taranga • Taro • Tī koraha • Toetoe • Wīwī
Huruhuru whenua:	Kiokio • Kōwaowao • Mokimoki • Mouku • Petako • Petako pāraharaha • Rarauhe
Pūkohu:	Angiangi • Manehurangi • Pāhau kākāpo • Wheuwheu

He maramara noa iho tēnei tuhipānui. Tirohia ngā tikanga whakapai mō tēnei paetukutuku reo Māori. Māu pea e tāpiri ētahi kōrero kia tāroa ake?

[1] Podocarpus totara L. Plants of the World Online. 2024.

[2] R. A. Benton (2010). "Tōtara^{[dead link]}". Te Māra Reo. Benton Family Trust.

[1]

[2]