Kahikatea

Kahikatea
Conservation status
	Least Concern
Scientific classification
Mātāmuatanga:	Plantae
Wehewehenga:	Pinophyta
Pūtoi:	Pinopsida
Pūtoi:	Pinales
Whānau:	Podocarpaceae
Puninga:	Dacrycarpus
Momo:	D. dacrydioides
Binomial name
	Dacrycarpus dacrydioides; (A.Rich.) de Laub.

Ko te Kahikatea he rākau whakakake o Aotearoa. He rākau tino roa. E mata ana he rite ngā rau ki o te miro, he kōekoeko te tupu. Kia pakari, kua rite ngā rau ki o te rimu. Ko ngā kākano he pango, he karaka te koroi. Ko te ingoa pūtaiao ko Dacrycarpus dacrydioides.^[1]

Ko te ingoa o tēnei tipu tūātia ka maumahara ki tīwai tika me kākano kura o te rākau kahika (Syzygium malaccensis) i ngā whenua pārūrū o te Ao-o-Kiwa.^[2]^[3] Ko te ingoa i te reo Pākehā he White Pine.

Hoto ki waho

He whakaahua, he konae mō te Kahikatea kei te Wikimedia Commons.

Tohutoro

↑ Dacrycarpus dacrydioides (A.Rich.) de Laub. Plants of the World Online. 2024.
↑ Rhys Gardner (2005). "A botanist follows a linguist through the New Zealand bush: origins of Maori plant-names". Auckland Botanical Society Journal. 60 (1). Ng. wh. 28–31.
↑ Proto-Polynesian Etymologies: *Kafika. Te Mära Reo: The Language Garden. Benton Family Trust. 2024.

Ngā pukapuka tumu

Metcalf, Laurie, 2002. A Photographic Guide to Trees of New Zealand. Tāmaki-makau-rau: New Holland.
Salmon, J.T., 1986. The Native Trees of New Zealand. Te Whanga-nui-a-Tara: Heinneman Reed.

Ngā Rākau o Aotearoa

Rākau whakaruruhau:	Hīnau • Horoeka • Horoeka (taratara) • Houhere • Houhere ongaonga • Houhi puruhi • Kaikōmako • Kāmahi • Kānuka • Kaponga • Karaka • Maire rauriki • Maire rōroro • Maire taiki • Maire tawake • Mamaku • Mangeao • Parapara • Puahou • Pōhutukawa • Pūriri • Raukawa • Tarata • Tawāpou • Tāwari • Tāwhiri • Tītoki • Tōwai • Whekī • Whekī ponga
Rākau whakakake:	Hututāwhai • Kahikatea • Kauri • Kawaka • Maire raunui • Manoao • Mataī • Miro • Pāhautea • Rātā (Te Ika-a-Māui) • Rātā (Te Wai-pounamu) • Rewarewa • Rimu • Tānekaha • Taraire • Tawa • Tāwhai • Tāwhai maunga • Tāwhai pango • Tāwhai raunui • Tōtara • Tōtara kōtukutuku
Rākau whakauru:	Akeake • Aute • Houpara • Inanga (rākau) • Kāpuka • Kohekohe • Kōtukutuku • Kōwhai raunui • Kōwhai rauriki • Māhoe • Māhoe wao • Mānuka • Māmāngi • Mānawa • Neinei • Ngaio • Nīkau • Pāpāuma • Patē • Porokaiwhiri • Pukanui • Putaputawētā • Tī • Wharekohu • Whau
Aka:	Aka kiore • Aka kura • Aka torotoro • Akatea • Kareao • Kiekie • Kūmara • Mangemange • Māwhai • Pāpāuma • Rātā (Te Ika a Māui) • Rātā (Te Wai Pounamu)
Mauwha:	Aute tāranga • Hangehange • Horopito • Karamū • Kawakawa • Kōkomuka tāranga • Korokio tāranga • Koromiko • Kōwhai ngutukākā • Kūmarahou • Māhoe raumātotoru • Maire hau • Mākaka • Matuku roimata • Mingimingi • Monoao • Poroporo • Ramarama • Rangiora • Raukūmara • Tarakupenga • Tauhinu korokio • Tūpare • Tūrepo • Tutu • Tutu papa • Whakataka
Otaota:	Hīoi • Horokaka • Hue • Koru • Pārerarera • Pātōtara • Pirikahu • Piripiri • Pūhā pororua • Pūhā tiotio • Rauhuia • Remuremu • Remuroa • Runa • Taramea • Tūkōrehu • Tutukiwi • Uwhi • Waewae koukou • Waiū o kahukura
Otaota hāwere:	Kahakaha • Peka ā-waka • Petako pāraharaha • Pirinoa • Raupeka • Tāpia • Whiri o raukatauri • Winika
Whara:	Harakeke • Kahakaha • Kōwharawhara • Kuta • Māika • Oioi • Pātītī • Pīngao • Raupō • Raupō taranga • Taro • Tī koraha • Toetoe • Wīwī
Huruhuru whenua:	Kiokio • Kōwaowao • Mokimoki • Mouku • Petako • Petako pāraharaha • Rarauhe
Pūkohu:	Angiangi • Manehurangi • Pāhau kākāpo • Wheuwheu

He maramara noa iho tēnei tuhipānui. Tirohia ngā tikanga whakapai mō tēnei paetukutuku reo Māori. Māu pea e tāpiri ētahi kōrero kia tāroa ake?

[1] Dacrycarpus dacrydioides (A.Rich.) de Laub. Plants of the World Online. 2024.

[2] Rhys Gardner (2005). "A botanist follows a linguist through the New Zealand bush: origins of Maori plant-names". Auckland Botanical Society Journal. 60 (1). Ng. wh. 28–31.

[:0-3] Proto-Polynesian Etymologies: *Kafika. Te Mära Reo: The Language Garden. Benton Family Trust. 2024.

[1]

[2]

[3]