Māhoe

Nō Wikipedia Māori
Jump to: Papa aratohu, search
Māhoe
Mahoe-foliage.jpg
Whakarōpūtanga pūtaiao
Mātāmuatanga: Plantae
Tapahanga: Magnoliophyta
Rōpū: Magnoliopsida
Pūtoi: Malpighiales
Whānau: Violaceae
Puninga: Melicytus
Species: Melicytus ramiflorus
J.R. & G. Forster
Whakaahua nā Gerald Sibelius

Ko te Māhoe he rākau whakauru waimeha o Aotearoa. Ko ngā rau he matahua, he rahirahi. Ko ngā pua o te Māhoe he maha, he kaho, he itiiti. He porouri te āhua o ngā hua. E rua ngā rākau hika i te ahi a te Māori: ko te Māhoe tētahi, ko te Kaikōmako tētahi.

Ko te ingoa pūtaiao he Melicytus ramiflorus. Ko ingoa reo Pākehā he Whiteywood, engari he ingoa āhua tawhito tērā, ko Māhoe te ingoa e rangona whānuitia kētia ana i ēnei rā.

Momo o raro[edit | edit source]

E whā ngā momo o raro o M. ramiflorus i whakatūria e ngā tohunga huaota o mua: ko M. ramiflorus ramiflorus o Aotearoa, ko M. ramiflorus oblongifolius nō Te Moutere o Nōpoke, ko M. ramiflorus fastigiataWhītī, ko M. ramiflorus samoensisHāmoa, nō Tonga hoki. Ka whakatūria e ngā tohunga huaota o nāianei ēnei momo hei tino momo motuhake kē.

Tohutoro[edit | edit source]

  • Drake, Donald R., Walter A. Whistler, Timothy J. Motley, and Clyde T. Imada, 1996, Rain Forest Vegetation of 'Eua Island, Kingdom of Tonga. New Zealand Journal of Botany, 1996, Vol. 34: 65-77.
  • Metcalf, Laurie, 2002. A Photographic Guide to Trees of New Zealand. Tāmaki-makau-rau: New Holland.
  • Salmon, J.T., 1986. The Native Trees of New Zealand. Te Whanga-nui-a-Tara: Heinneman Reed.

Hoto ki waho[edit | edit source]

  • New Zealand Plant Conservation Network, URL: Melicytus ramiflorus, he mea kite i te 2 o ngā rā o Haratua 2007.
Ngā Rākau o Aotearoa EnteleaDrawing.jpg
Rākau whakaruruhau:   Hīnau • Horoeka • Horoeka (taratara) • Houhere • Houhere ongaonga • Houhi puruhi • Kaikōmako • Kāmahi • Kānuka • Kaponga • Karaka • Maire rauriki • Maire rōroro • Maire taiki • Maire tawake • Mamaku • Mangeao • Parapara • Puahou • Pōhutukawa • Pūriri • Raukawa • Tarata • Tawāpou • Tāwari • Tāwhiri • Tītoki • Tōwai • Whekī • Whekī ponga
Rākau whakakake:   Hututāwhai • Kahikatea • Kauri • Kawaka • Maire raunui • Manoao • Mataī • Miro • Pāhautea • Rātā (Te Ika-a-Māui) • Rātā (Te Wai-pounamu) • Rewarewa • Rimu • Tānekaha • Taraire • Tawa • Tāwhai • Tāwhai maunga • Tāwhai pango • Tāwhai raunui • Tōtara • Tōtara kōtukutuku
Rākau whakauru:   Akeake • Aute • Houpara • Inanga (rākau) • Kāpuka • Kohekohe • Kōtukutuku • Kōwhai raunui • Kōwhai rauriki • Māhoe • Māhoe wao • Mānuka • Māmāngi • Mānawa • Neinei • Ngaio • Nīkau • Pāpāuma • Patē • Porokaiwhiri • Pukanui • Putaputawētā •  • Wharekohu • Whau
Aka:   Aka kiore • Aka kura • Aka torotoro • Akatea • Kareao • Kiekie • Kūmara • Mangemange • Māwhai • Pāpāuma • Rātā (Te Ika a Māui) • Rātā (Te Wai Pounamu)
Mauwha:   Aute tāranga • Hangehange • Horopito • Karamū • Kawakawa • Kōkomuka tāranga • Korokio tāranga • Koromiko • Kōwhai ngutukākā • Kūmarahou • Māhoe raumātotoru • Maire hau • Mākaka • Matuku roimata • Mingimingi • Monoao • Poroporo • Ramarama • Rangiora • Raukūmara • Tarakupenga • Tauhinu korokio • Tūpare • Tūrepo • Tutu • Tutu papa • Whakataka
Otaota:   Hīoi • Horokaka • Hue • Koru • Pārerarera • Pātōtara • Pirikahu • Piripiri • Pūhā pororua • Pūhā tiotio • Rauhuia • Remuremu • Remuroa • Runa • Taramea • Tūkōrehu • Tutukiwi • Uwhi • Waewae koukou • Waiū o kahukura
Otaota hāwere:   Kahakaha • Peka ā-waka • Petako pāraharaha • Pirinoa • Raupeka • Tāpia • Whiri o raukatauri • Winika
Whara:   Harakeke • Kahakaha • Kōwharawhara • Kuta • Māika • Oioi • Pātītī • Pīngao • Raupō • Raupō taranga • Taro • Tī koraha • Toetoe • Wīwī
Huruhuru whenua:   Kiokio • Kōwaowao • Mokimoki • Mouku • Petako • Petako pāraharaha • Rarauhe
Pūkohu:   Angiangi • Manehurangi • Pāhau kākāpo • Wheuwheu