Kākāpō

Nō Wikipedia Māori
Jump to: Papa aratohu, search
Ko Kura tēnei, he Kākāpō kei te moutere o Whenua-hou
Kākāpo
He Kākāpō, ko Felix te ingoa
He Kākāpō, ko Felix te ingoa
Tūāhua rāhui
Status iucn3.1 CR.png
Tata ngaro
Whakarōpūtanga pūtaiao
Mātāmuatanga: Animalia
Pori: Chordata
Rōpū: Aves
Pūtoi: Psittaciformes
Whānau: Nestoridae
Tribe: Strigopini
Puninga: Strigops
Gray, 1845
Species: S. habroptilus
Ingoa pūtaiao
Strigops habroptilus
Gray, 1845

Ko te Kākāpō he manu ngahere nō Aotearoa. He manu haerepō, tau ki te whenua, kaore e rere. Ko ngā huruhuru he kāriki kōtiwhatiwha o te tuarā, he kārikikaho o te poho. He manu whakamīharo te manu nei. I ēnei wā, ka nohoia tonutia e taua manu he wāhi kōtahitahi nei o Aotearoa. Ko aua wāhi i Maud Island, i Fiordland, i Whenua Hou, i Hauturu. Ko te whakaaro, i tae-ā-parirau mai ōna tūpuna; i te kore kararehe konihi o konei, i ngaro ai te kaha o ōna parirau. Nō te tukunga atu e Tauiwi o te ngeru o ngā kiore, o ērā atu o ngā kararehe konihi, i ngaro kē atu te nuinga o ngā Kākāpō. Nō te tau 1995, e 50 ngā Kākāpō kei te ora tonu. I nāia tonu nei, kua tae ki te 87 te nama o ngā Kākāpō kua rehitatia. Ko ia tonu te manu kotahi o te puninga Strigops o te whānau Strigopinae hoki.

He nui ngā āhua motuhake o te Kākāpō; ko ēnei ngā tino āhua i wehe ai te manu nei i ngā kākā kē. Tuatahi, he nui rawa atu tana taumaha, tae noa ki te 4 kg. He rerekē hoki te haruru e tukua atu e te toa; he rerekē i ā ngā kararehe atu o tana takiwā. Ki te hiahia te toa ki te uha māna, ka kohia tana hā ki tētahi pēki i tana puku, ā, ka whakaputa mai te rururu tahā rahi nei. I te kūpapa o te auau, ka taea te rongo i te hararu nei tae noa ki te 5 kiromita. He mano kē te nui o aua hararutanga e whakaputaina e ia toa, e ia toa, i te pō kotahi, ki te whawhai tētahi ki tētahi. I mua i te whakanohonga, ka waiho i a ia te mahi whakatupu pītaketake. Ka haere tonu ōna hararutanga, kia kite ai ia i tētahi atu uha māna.


Ngā Manu o Aotearoa Paloma.png
Manu ngahere:   Hihi • Huia • Kāhu • Kākā • Kākā o Nōpoke • Kākāpō • Kākāriki • Kārearea • Kea • Kererū • Kiwi • Koekoeā • Kōkako • Korimako • Mātuhituhi • Miromiro • Moa • Mohua • Ngirungiru • Pīpipi • Pīpīwharauroa • Pīwakawaka • Pīwauwau • Pōpokotea • Riroriro • Ruru • Takahē • Tauhou • Tieke • Toutouwai • Tītitipounamu • Tūī • Weka • Whēkau
Manu moana:   Amokura • Hākoakoa • Hoiho • Kororā • Kōrure • Ōi • Pakahā • Pararā • Pokotiwha • Ranguru • Takahikare • Toanui • Toroa (Motu Ihupuku) • Toroa ingoingo • Toroa (mokepūihi) • Toroa pango • Tākapu • Tītī • Tītīwainui
Manu ki tātahi:   Huahou • Karoro • Kawau • Kōtare • Kūaka • Kūkuruatu • Matuku moana • Matuku tai • Ngutu pare • Pohowera • Tara • Taranui • Tarāpunga • Tōrea • Tōrea pango • Tuturuatu
Manu waimāori:   Kakī • Kōtare • Kōtuku • Kōtuku ngutupapa • Kuruwhengi • Pārera • Pāteke • Poaka • Pohoriki • Pūtangitangi • Whio
Manu repo:   Hūrepo • Koitareke • Kōtātā • Pūkeko • Pūtoto
Manu ngaro:   Huia • Kākā o Nōpoke • Mātuhituhi • Moa • Whēkau